Demineralizēts ūdens 25L

Deminiralizēts ūdens apkures sistēmām

Apraksts:
Deminiralizēts ūdens ir īpaši attīrīts ūdens, no kura ar jonu apmaiņas, reversās osmozes vai destilācijas palīdzību ir izvadīti sāļi, minerālvielas un citi izšķīdušie piemaisījumi. Tas nodrošina augstu tīrības pakāpi un ir paredzēts apkures un dzesēšanas sistēmu uzpildei, lai novērstu kaļķakmens, nogulšņu un korozijas veidošanos.

• Tehniskie rādītāji:
• Elektriskā vadītspēja (EC): ≤ 20 µS/cm
• Kopējais izšķīdušo vielu daudzums (TDS): ≤ 10 ppm
• pH vērtība: 8.5 – 9.0
• Sāļums: ≤ 0.01%

Priekšrocības:

• Samazina korozijas un kaļķakmens risku
• Pagarina sistēmas un siltummaiņu kalpošanas laiku
• Uzlabo siltumapmaiņas efektivitāti
• Piemērots lietošanai ar antifrīzu un inhibitoriem
• Atbilst apkures sistēmu ražotāju prasībām

Iepakojums:

• Kannas 25 litri.
• Taras vērtība nav iekļauta cenā.
• Par katru kannu tiek iekasēta ķīlas nauda 5,00 EUR, kas tiek atgriezta pēc tukšās taras nodošanas.

Kāpēc apkures sistēmas jāuzpilda ar demineralizētu ūdeni?

Apkures sistēmas ir jāuzpilda ar deminiralizētu ūdeni, jo tas nesatur kaļķi, sāļus un citus minerālus, kas var radīt nogulsnes, aizkaļķot cauruļvadus un bojāt siltummaiņus. Tīrs, deminiralizēts ūdens samazina korozijas risku, uzlabo siltumapmaiņu un pagarina visas sistēmas kalpošanas laiku.

Vai drīkst apkures sistēmu uzpildīt ar ūdeni no dziļurbuma vai pilsētas pieslēguma?

Tehniski tas ir iespējams, taču nav ieteicams. Gan dziļurbuma, gan pilsētas ūdens satur minerālvielas un sāļus, kas var izraisīt nogulsnes, kaļķakmeni un koroziju apkures sistēmā. Šie piemaisījumi samazina siltumapmaiņas efektivitāti un saīsina iekārtu kalpošanas laiku.

Kāpēc, ja ir tāda iespēja, jāizvairās no apkures sistēmas uzpildīšanas ar glikolu?

Glikols (parasti etilēnglikols vai propilēnglikols) tiek izmantots kā siltumnesējs, lai novērstu ūdens sasalšanu, taču tam ir vairāki trūkumi, kas var negatīvi ietekmēt sistēmas darbību.

• Samazināta siltumvadītspēja un siltuma jauda. Glikols pārnes siltumu sliktāk nekā ūdens, tāpēc sistēma kļūst mazāk efektīva.
• Augstāka viskozitāte. Tas nozīmē lielāku slodzi cirkulācijas sūknim un lielāku enerģijas patēriņu.
• Ātrāka novecošana. Glikols laika gaitā sadalās, veidojot skābes un nogulsnes, kas veicina koroziju.
• Paaugstinātas apkopes izmaksas. Šādas sistēmas nepieciešams biežāk pārbaudīt un mainīt šķidrumu, lai novērstu koroziju un nosēdumus.
• Vides un drošības riski. Etilēnglikols ir toksisks, un noplūdes gadījumā var būt kaitīgs cilvēkiem un dzīvniekiem.

Tāpēc glikolu ieteicams izmantot tikai tad, ja pastāv reāls sasalšanas risks (piemēram, āra siltummaiņos, saules kolektoros vai neapkurinātās ēkās).
Ja sistēma atrodas apkurināmā telpā un nav sasalšanas riska, labāk izmantot demineralizētu ūdeni, kas nodrošina augstāku efektivitāti un mazāku apkopes nepieciešamību.